Nop. Konkrētus produktus importē no Kalev ražotnes un citām grupas ražotnēm.
Laima ražo Latvijā, vesela ražotne atrodas Pierīgā.
Pagiras on
Jā. 2003.g laikam, var teikt Laimu nopirka krievi. Ap to laiku ar sāka smagi kristies kvalitāte. Vairs nebija īsti tas. Tad kkādos 2000padsmitajos Norvēģu Orkla nopirka Laimu un tā arī neatgrieza kvalitātes standartus. Pat sapisa vēl vairāk, jo kakao masa tagad tiek ievesta, ne ražota uz vietas no kakao pupiņām. Also, laipni lūgti fuckin palmu eļļā.
Available-Safe5143 on
Nevēlos kādu aizvainot vai būt rupjšs.
Tiešām neizprotu cilvēku sentimentu par to, kur tiek ražoti uzņēmuma produkti vai kam pieder kāds uzņēmums.
Pirmkārt, Laima pieder norvēģiem.
Otrkārt, daudzi nesaprot kā strādā investēšana ekonomikā. Padomju cilvēki gadiem gaudo, ka viss sen izpirkts, ka mums nekas nepieder un blablabla. Bet tā tam ir jābūt! Ārzemnieki nopērk uzņēmumus un investē miljardus tajos. Tas tiešajā veidā uzlabo valsts ekonomiku, jo uzņēmumi saņem tādas investīcijas, ko vietējie nekad neatļautos. Tā nauda nosēžas LV. Šo investīciju dēļ, Baltijas valstis 2000.tajos gados ļooooti strauji attīstījās. Iesaku palasīt par jēdzienu “Baltic Tigers”. Mums visiem ir labums, ka šajos uzņēmumos investēja ultra lielas summas. Tāpēc šie uzņēmumi spēja piedāvāt labākus produktus, draudzīgu dabai iepakojumu, labāku produktu klāstu un vispār – nebankrotēt. Pretstats ir Baltkrievija, kas aizliedza ārzemniekiem pirkt vietējos uzņēmumus un investēt tajos. Viņiem neviens uzņēmums nenes peļņu, tāpēc valsts katru gadu subsidē šos uzņēmumus, tādējādi, valsts ir bezgalīgos parādos Krievijai un valsts ir nabadzīga.
Treškārt, mēs dzīvojam globalizācijā. Kāpēc visiem tik ļoti rūp, kam pieder uzņēmums? Tāpat tā nebūs parastā iedzīvotāja kompānija. Īpašnieks (cerams) pelnīs naudu, nevis parastais iedzīvotājs. Ārzemnieks vai nē – kāds atšķirība?
Ja iedzīvotājiem tik ļoti rūp, lai Latvijā būtu miljonāri un kompāniju īpašnieki, tad nav jāuztraucas. Mums ir IT, finance, entertainment sfēras; mums ir miljardieri-kompāniju īpašnieki, mums ir milzīgu ražotņu īpašnieki. Vienīgi, daži grib būt bagāti bez liekas uzmanības, tāpēc reģistrē uzņēmumus Maltā vai Kiprā.
Mums ir akcionāru sabiedrības, kas pieder vietējiem. Mums ir ēdienu ražotnes, kas pieder vietējiem. Bet kā jau teicu, mums nav jābūt apsēstiem, ar to, kam pieder uzņēmums.
Ja valsts fokuss būtu likts uz to, lai uzņēmumi pieder vietējiem, tad mūsu ekonomika vēljoprojām būt 1990.to gadu beigu līmenī.
3 commenti
Nop. Konkrētus produktus importē no Kalev ražotnes un citām grupas ražotnēm.
Laima ražo Latvijā, vesela ražotne atrodas Pierīgā.
Jā. 2003.g laikam, var teikt Laimu nopirka krievi. Ap to laiku ar sāka smagi kristies kvalitāte. Vairs nebija īsti tas. Tad kkādos 2000padsmitajos Norvēģu Orkla nopirka Laimu un tā arī neatgrieza kvalitātes standartus. Pat sapisa vēl vairāk, jo kakao masa tagad tiek ievesta, ne ražota uz vietas no kakao pupiņām. Also, laipni lūgti fuckin palmu eļļā.
Nevēlos kādu aizvainot vai būt rupjšs.
Tiešām neizprotu cilvēku sentimentu par to, kur tiek ražoti uzņēmuma produkti vai kam pieder kāds uzņēmums.
Pirmkārt, Laima pieder norvēģiem.
Otrkārt, daudzi nesaprot kā strādā investēšana ekonomikā. Padomju cilvēki gadiem gaudo, ka viss sen izpirkts, ka mums nekas nepieder un blablabla. Bet tā tam ir jābūt! Ārzemnieki nopērk uzņēmumus un investē miljardus tajos. Tas tiešajā veidā uzlabo valsts ekonomiku, jo uzņēmumi saņem tādas investīcijas, ko vietējie nekad neatļautos. Tā nauda nosēžas LV. Šo investīciju dēļ, Baltijas valstis 2000.tajos gados ļooooti strauji attīstījās. Iesaku palasīt par jēdzienu “Baltic Tigers”. Mums visiem ir labums, ka šajos uzņēmumos investēja ultra lielas summas. Tāpēc šie uzņēmumi spēja piedāvāt labākus produktus, draudzīgu dabai iepakojumu, labāku produktu klāstu un vispār – nebankrotēt. Pretstats ir Baltkrievija, kas aizliedza ārzemniekiem pirkt vietējos uzņēmumus un investēt tajos. Viņiem neviens uzņēmums nenes peļņu, tāpēc valsts katru gadu subsidē šos uzņēmumus, tādējādi, valsts ir bezgalīgos parādos Krievijai un valsts ir nabadzīga.
Treškārt, mēs dzīvojam globalizācijā. Kāpēc visiem tik ļoti rūp, kam pieder uzņēmums? Tāpat tā nebūs parastā iedzīvotāja kompānija. Īpašnieks (cerams) pelnīs naudu, nevis parastais iedzīvotājs. Ārzemnieks vai nē – kāds atšķirība?
Ja iedzīvotājiem tik ļoti rūp, lai Latvijā būtu miljonāri un kompāniju īpašnieki, tad nav jāuztraucas. Mums ir IT, finance, entertainment sfēras; mums ir miljardieri-kompāniju īpašnieki, mums ir milzīgu ražotņu īpašnieki. Vienīgi, daži grib būt bagāti bez liekas uzmanības, tāpēc reģistrē uzņēmumus Maltā vai Kiprā.
Mums ir akcionāru sabiedrības, kas pieder vietējiem. Mums ir ēdienu ražotnes, kas pieder vietējiem. Bet kā jau teicu, mums nav jābūt apsēstiem, ar to, kam pieder uzņēmums.
Ja valsts fokuss būtu likts uz to, lai uzņēmumi pieder vietējiem, tad mūsu ekonomika vēljoprojām būt 1990.to gadu beigu līmenī.