Cosa vedi quando provi a visualizzare una stella rossa?
Afantasia (Afantasia) è una condizione neurologica in cui una persona non è in grado di visualizzare le immagini nella sua mente. Si dice che fino al 4% delle persone abbia una tale peculiarità. E molti non ne sono consapevoli. Potresti essere.
Mi sono imparato che ero in questa categoria 3 anni fa. Prima di allora, mi sembrava che fosse solo una metafora quando qualcuno diceva che avrei immaginato questo o quello. Hai ascoltato la meditazione guidata, dove ti trovi in riva al mare, il sole splende, i calcoli della sabbia, gli alberi nel vento? Bene, qui ero completamente buio in quei momenti e ho pensato che fosse abbastanza normale.
Essere ancora più interessanti – ho così chiamato Afanthasia totale. Non vedo, non sentire, non gusto, non faccio nulla nella mia mente. Ho pensieri, monologhi, dialoghi, ma in completo silenzio.
Ho notato (osservato solo) che i miei amici e conoscenti sono afantasia per le persone con ADHD, o sospetti ADHD e alcune altre differenze neurologiche.
Se hai Afanthasia, hai anche ADHD, spettro autistico, DOC, dislessia, disgrafia, sindrome di Tureta o altri?
C’è anche il lato giusto per questo: dormire può andare in completa oscurità e silenzio 🙂
https://i.redd.it/lwdzarvswfff1.jpeg
di deathmaize
6 commenti
Ja tev ir afantāzija, tad esi MP4
Man ir afantāzija, es pat to nezināju līdz kādiem 48 gadiem, līdz ar to kad es savu prātu būvēju no 10-12 gadu vecuma es to darīju meklējot apkārtceļus un, ja godīgi, tad nepiesārņojot savu smadzeni nomodā es varu daudz efektīvāk lietot savu “procesoru” – vizuālie attēli nereti ir troksnis kas traucē vairāk nekā palīdz.
Mana zemapziņa strādā visu laiku ar max atdevi un spēj nodot ļoti precīzi dažādas lietas caur sajūtām, to grūti izskaidrot, bet es varu izdomāt jaunu spēli un mierīgi spēlēt to savā prātā – izjust visu un zināt precīzi kā kam jāizskatās utml.
Vēl interesanti, ka man katru nakti krāsaini sapņi rādās, visu laiku, bez apstājas – ja kāds pamodina tad pāris milisekundes es atceros visu, un ja neiespringstu iecementēt to atmiņā tad aizmirstu uzreiz. Sapņi ļoti fascinējoši, tas ir it kā mana zemapziņa kompensē to ka es nomodā neko nespēju vizualizēt bombardējot mani visu nakti ar nereālu izklaidi.
Nekādu citu problēmu ar neiroloģiju man nav, viss vienmēr padevās viegli, izņemot vizuālo iztēli, domāju ka man tas pat daudz palīdzēja dzīvē jo nācās būvēt citus savienojumus smadzenē un eksperimentēt ar to.
Man rodas jautājums… mūsdienās vispār ir kāds cilvēks palicis, kuram nav nevienas no šīm abrevatūrām? ADHD, OCD, PTSD, BPD, GAD, MDD, ASD, SPD, SAD, NPD, BSDM, LBGT… tas saraksts vienkārši nebeidzās. Katrs steidzās katrai savi tizlībai izdomāt kaut kādu modernu nosaukumu, lai, lielākoties, attaisnotu savu slinkumu vai stulbumu. Un tad vēl izrādās, ka kāda grupa ir īpašāka par citu grupu. “tĀdI, kĀ eS eSaM tIkAi čEtRi pRoCeNtI”… “mĒs eSaM īPaŠi”… “mUmS aRī iR tIeSīBaS”…
Šis viss jau ir palicis vnk par kaut kādu tizlu trendu. Varbūt vienkārši ejiet strādāt un izlieniet no interneta!?
Tu pat atcerēties nevari kaut ko, ko esi redzējis?
Pag, es nesapratu, kad aizver acis, var kaut ko redzēt? Vai arī prātā iedomāties? Un, ja tas ir prāts, kas Tev to saka priekšā, tad kā ar aizvērtām acīm var pateikt, vai to “redzi” vai arī tas ir prātā?
Un ar Latviju šim saistība kāda tieši?