Questo sarà ancora più lungo.. Sentenza: Caso n. [..]SKC [B]/2025
TL;DR:
Il matrimonio con due figli viene divorziato, precisando che uno dei due figli non è figlio del marito e che la donna stessa contesterà la paternità entro agosto 2016. All’inizio del 2016, la donna ha annunciato che il bambino era ancora e non avrebbe intentato causa in tribunale. Anche l’uomo non fa nulla.. (con le conoscenze attuali, grido dall’altra parte dello schermo, losis, ko da!)
Nel corso dell’anno, quando un uomo riceve un messaggio dal Fondo di mantenimento, la questione della paternità si aggiorna (ovviamente). L’uomo chiede il DNA, la donna è d’accordo. Il DNA ha escluso la probabilità che l’uomo fosse il padre. L’uomo con le prove va in tribunale. La madre nelle spiegazioni è d’accordo nel cancellare la paternità, ma non è d’accordo con i fatti esposti. Di conseguenza, il tribunale respinge la richiesta di un uomo di contestare la paternità scaduto 2 anni poiché ha ragionevoli dubbiche il figlio non è suo (in questo caso poiché lo hanno registrato nell’accordo di divorzio del 2015).
L’uomo insiste e fa appello contro la decisione nella prossima istanza. Lì il Senato dice chiaramente che il termine di 2 anni per l’impugnazione della paternità è materialmente lecitamente anticipato. In caso contrario, i diritti della domanda vengono persi e il tribunale deve chiudere il procedimento e non esaminare il caso.
Rientro lirico
Ecco la tipica alfabetizzazione giuridica e responsabilità di un lettone. È più facile fare qualsiasi cosa (sia madre che padre legale fino al culo)..e dov’è il padre biologico in tutto questo? Non dovremmo renderlo responsabile e coinvolto?
E sì, la legge dice che questo è nell’interesse a lungo termine del bambino… Il bambino ha bisogno di genitori e stabilità, sono d’accordo. Ma non lo so, non vorrei vedere l’ex marito del suo certificato di nascita, che ha tradito con mio papà, che magari ai suoi piedi, ma forse mia mamma non l’ha detto affatto.. Qui un adulto infantile La storia.
Non sarebbe logico se lottassimo per un uomo che assume il ruolo di suo padre, si prende cura di lui, è presente e si assume la responsabilità? Ma se nessuno lo fa (perché tutta la folla o la madre sono uscite), allora almeno qualcuno con un legame biologico. Affinché un bambino possa identificarsi, comprendere le proprie radici, eventualmente le malattie ereditarie, magari trovare qualche creazione più coerente (cugini, cugini, zie, oncells, infine nonni).
di Careful_Discount_569
6 commenti
Tēviem LV ir aptuveni 1/3 no tiesībām pret mātēm un aptuveni 2/3 no pienākumiem vietējo tiesu un bāriņtiesu ieskatā. Interesanti arī, ka tiesās un bāriņtiesās pārliecinoši lielākā daļa ir sievietes.
Un es to saku kā jurists, kas ir risinājis ģimeņu tiesībi strīdus.
Reāli labālais risinājums, ja esi vīrietis ir a) netaisīt bērnus, ja neesi bagāts, b) būt vienīgajam vecākam ar nosacījumu, ka mātes ģimene nejaucas, c) palielināt vīriešu bēdīgāko statistiku valstī.
Ir tieši tik slikti šajā jomā.
Konkrētajā gadījumā cilvēkam pēc šī spriedumu ir jāvēršas pie a) tiesībsarga ar cerību, ka viņi aizies uz Satversmes tiesi, b) vērsties pašam Satversmes tiesā vai ECT. Satversmes tiesas likums runā par 6 mēnešu termiņu jauno regulējumu pārdsūdzībai, bet potenciāli šis cilvēks reāli tiesību ierobežošanu sajuta šobrīd, var teikt, ka viņam vajadzētu būt vēl tiesībām to apstrīdēt.
Paternitātes testiem nevadzētu būt termiņiem. Bet labi, ka vismaz nav kā Francijā, kur paternitātes testi ir aizliegti ar likumu.
Atgādina scenāriju no tām brazīliešu ziepju operām, ko rādīja pa LNT pēc multenēm 17:00. Marijas Stāsts forever…
Ok, likums ir laikam veidots ar mērķi, ka bērna intereses ir pāri visu citu interesēm. Tas par to divu gadu termiņu gan neliekas pareizs, jo nevis šaubām par savu statusu vajadzēja būt kā kritērijam, bet tikko šis fakts radījis kaut kādu materiālu vai citādi reāli pierādāmu un dokumentējamu ietekmi (nevis tikai apziņu un pārliecību vai citas emocijas). Laikam tas ir valsts risinājums, lai pie tēva nav svītriņa dzim. apliecībā un no kāda vīrieša dzimuma ar personas kodu UGF varēs pēc tam izkasēt izmaksāto pabalstu (cietīs viena saistīta (kaut vēsturiski) persona, nevis sabiedrība kolektīvi).
Vīrieši – domājat ar ko veidojat bērnus. Ko lai citu saka. Nereti tas spīdīgais papīrītis slēpj iekšā akmens vai sūda gabaliņu.
Bet piekrītu, ka situācija šausmīga.
> likums saka, ka šis ir bērna ilgtermiņa interesēs… bērnam vajag vecāku & stabilitāti
Viņi jau 10 gadus šķīrušies, kādas tur vairs bērna intereses vai stabilitāte.
Manuprāt, dzimšanas apliecībā jābūt bioloģiskajiem vecākiem. Atkāpes pieļaujamas tikai tad, ja nebioloģiskais vecāks labprātīgi piekrīt tur tikt ierakstīts un reāli pilda kaut kādu vecāka funkciju. Kas šajā gadījumā tā nav.
Šie termiņi man šķiet jocīgi un ved pie absurdiem iznākumiem. Kā šeit, kur vīrietim potenciāli nav bijis nekāds vai minimāls kontakts ar bērnu 10 gadus, bet skaitoties “tēvs”, bez reālas paternitātes. Tad jau viņš ir ne mazāk tēvs arī visiem kaimiņu bērniem, ko šad tad satiek kāpņu telpā.
Un kā ar punktu, ka sieviete neizpildīja šķiršanās līgumā noteikto? No tā tak radušies zaudējumi, ko būtu jāsedz sievietei.